Akmeņplekste jeb āte

Scophthalmus maximus

Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com

Neēdiet!

Ja nozvejota ar traļiem vai žaunu tīkliem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Ja nozvejota ar kombinētiem žaunu un trīsienu tīkliem Rietumu Angļu šaurumā, Keltu jūrā vai Biskojas līcī.

Uzmanīgi!

Ja audzētas Spānijā vai Francijā.
Ja nozvejota ar tīkliem Ziemeļjūrā.
Gludais rombs
(Scophthalmus rhombus)
Ja nozvejota ar žaunu tīkliem pie Skageraka, Kategata, Ziemeļjūrā vai Lamanšā.
Ja nozvejota ar makšķeri vai ūdu (rokām darbināmu) Rietumu Angļu šaurumā, Keltu jūrā vai Biskojas līcī.

Ēdiet uz veselību!

Ja audzēts recirkulācijas sistēmās (RAS) Nīderlandē.

Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā. Tā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemenēm.

Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm. Tiek audzēta arī akvakultūrā.

Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā. Tā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemenēm.