Plekstes jeb butes 

Platichthys flesus un Pl. solemdaly

Plekstes jeb butes 
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
  • Ja nozvejota ar traļiem Baltijas jūrā, Skagerakā, Kategatā un Ziemeļjūrā vai žaunu tīkliem Igaunijas rietumu daļā, Latvijā, Lietuvā (FAO 27; ICES IIIa; IV; 24; 25; 26; 28; 29; 32).
Uzmanīgi!
Ja nozvejota ar žaunu tīkliem pie Dānijas un Vācijas vai Botnijas un Somu līcī, vai ar murdiem Igaunijā (FAO 27; ICES 22; 23; 28; 29; 31; 32).
Ēdiet uz veselību!
Ja nozvejota ar velkamajiem vadiem Latvijas piekrastē.

Pleksti mēdz saukt arī par buti. Tās dzīvo Atlantijas okeāna austrumu piekrastes ūdeņos, līdz 100 m dziļumam. Plekstes ir aktīvas naktī, tās barojas ar vēžveidīgajiem, daudzsartārpiem, mazām gliemenēm un sīkām zivtiņām. Baltijas jūrā ir divu sugu Eiropas un Baltijas plekstu komplekss. Šīs sugas vizuāli ir grūti atšķiramas. Jūras dienviddaļā izteikti domājošā ir Eiropas plekste, kamēr jūras ziemeļdaļā - Baltijas plekste. Jūras centrālajā daļā (Gotlandes ieplakas rajonā) sastopamas abas šīs sugas. Minimālais nozvejas izmērs Latvijas ūdeņos ir 21cm.

Pleksti mēdz saukt arī par buti. Tās dzīvo Atlantijas okeāna austrumu piekrastes ūdeņos, līdz 100 m dziļumam. Plekstes ir aktīvas naktī, tās barojas ar vēžveidīgajiem, daudzsartārpiem, mazām gliemenēm un sīkām zivtiņām. Baltijas jūrā ir divu sugu Eiropas un Baltijas plekstu komplekss. Šīs sugas vizuāli ir grūti atšķiramas. Jūras dienviddaļā izteikti domājošā ir Eiropas plekste, kamēr jūras ziemeļdaļā - Baltijas plekste. Jūras centrālajā daļā (Gotlandes ieplakas rajonā) sastopamas abas šīs sugas. Minimālais nozvejas izmērs Latvijas ūdeņos ir 21cm.